己五、解頌何建立問答差別門（分二科）庚一、辨三科（分二科）辛一、別立三科（分三科）壬一、建立蘊（分五科）癸一、建立色蘊（分二科）子一、總問答顯大造體
云何建立色蘊？謂諸所有色，若四大種及四大種所造。
rūpa-skandha-vyavasthānaṃ katamat / yat kiṃcid rūpaṃ sarvaṃ taccatvāri mahābhūtāni catvāri ca mahābhūtāny upādāya //
子二、廣別釋（分二科）丑一、辨大種（分二科）寅一、總
云何四大種？謂地界、水界、火界、風界。
katamāni catvāri mahābhūtāni / pṛthivī-dhātuḥ ab-dhātuḥ tejo-dhātuḥ vāyu-dhātuś ca //
寅二、別
何等地界？謂堅硬性。何等水界？謂流濕性。何等火界？謂溫熱性。何等風界？謂輕等動性。
pṛthivīdhātuḥ katamaḥ / kaṭhinatā // abdhātuḥ katamaḥ niṣyandatā // tejodhātuḥ katamaḥ / uṣṇatā // vāyudhātuḥ katamaḥ / kampanatā //
丑二、辨造色（分二科） 寅一、總釋所造
云何所造色？謂眼根、耳根、鼻根、舌根、身根，色、聲、香、味、所觸一分及法處所攝色。
upādāya rūpaṃ katamat / cakṣurindriyaṃ śrotrendriyaṃ ghrāṇendriyaṃ jivhendriyaṃ kāyendriyaṃ rūpa-śabda-gandha-rasa-spraṣṭavyānām ekadeśo dharmāyatana-saṃgṛhītaṃ ca rūpam //
寅二、別釋所造（分三科）卯一、釋五根（分五科）辰一、眼根
何等眼根？謂四大種所造，眼識所依清淨色。cakṣurindriyaṃ katamat / catvāri mahābhūtānyupādāya cakṣuvijñānā śrayo rūpaprasādaḥ //
辰二、耳根
何等耳根？謂四大種所造，耳識所依清淨色。śrotrendriyaṃ katamat / catvāri mahābhūtānyupādāya śrotravijñānāśrayo rūpaprasādaḥ /
辰三、鼻根
何等鼻根？謂四大種所造，鼻識所依清淨色。ghrāṇendriyaṃ katamat / catvāri mahābhūtānyupādāya ghrāṇavijñānāśrayo rūpaprasādaḥ //
辰四、舌根
何等舌根？謂四大種所造，舌識所依清淨色。jivhendriyaṃ katamat / catvāri mahabhūtānyupādāya jivhāvijñānaśrayo rūpaprasādaḥ //
辰五、身根
何等身根？謂四大種所造，身識所依清淨色。kāyendriyaṃ katamat / catvāri mahābhūtānyupādāya kāyavijñānāśrayo rūpaprasādaḥ //
卯二、釋五境（分五科）辰一、辨色（分四科）巳一、舉色因
何等為色？謂四大種所造，rūpaṃ katamat / catvāri mahābhūtāny upādāya
巳二、舉能取
眼根所行義，cakṣurindriyagocaro 'rthaḥ /
巳三、列差別
謂青、黃、赤、白，長、短、方、圓、粗、細、高、下、正、不正、光、影、明、闇、雲、煙、塵、霧，迥色、表色、空一顯色；yathā nīlaṃ pītaṃ lohitamavadātaṃ dīrghaṃ hrasvaṃ vṛttaṃ parimaṇḍalaṃ sthūlaṃ sūkṣmamunnatamavanataṃ sātaṃ visātamātapaḥ chāyā āloko 'dhakāramabhraṃ dhūmo rajo mahikā ca / abhyavakāśarūpaṃ vijñaptirūpaṃ nabha ekavarṇaṃ rūpam //
巳四、顯共相
此復三種：謂妙、不妙、俱相違色。
tat (Abhidh-s 4) punas tridhā / śobhanam aśobhanam ubhayaviparītaṃ ca //
辰二、辨聲（分四科）巳一、舉聲因
何等為聲？謂四大種所造，śabdaḥ katamaḥ / catvāri mahābhūtānyupādāya
巳二、舉能取
耳根所取義，śrotrendriyabrāhyo 'rthaḥ /
巳三、顯共相
或可意、或不可意、或俱相違，manojño vā amanojño vā ubhayaviparīto vā /
巳四、列差別
或執受大種為因、或不執受大種為因、或俱大種為因，或世所極成、或成所引、或遍計所起，或聖言所攝、或非聖言所攝。
upāttamahābhūtahetuko vā anupāttamahābhūtahetuko vā tadubhayo bālokaprasiddho vā siddhopanīto vā parikalpito vā āryair deśito vā tīrthaidaśito vā /
辰三、辨香（分三科）巳一、舉香因
何等為香？謂四大種所造，gandhaḥ katamaḥ / catvāri mahābhūtānyupādāya
巳二、舉能取
鼻根所取義，ghrāṇendriyagrāhyo 'rthaḥ /
巳三、顯共相
謂好香、惡香、平等香，俱生香、和合香、變異香。yathā surabhirasurabhiḥ samagandhaḥ sahajagandhaḥ sāṃyogikagandhaḥ pāriṇāmikagandhaśca //
辰四、辨味（分四科）巳一、舉味因
何等為味？謂四大種所造，rasaḥ katama / catvāri mahābhūtāmyupādāya
巳二、舉能取
舌根所取義，jivhendriyabrāhyo 'rthaḥ /
巳三、列差別
謂苦、酢、甘、辛、醎、淡，tikto 'mlo madhuraḥ kaṭuko lavaṇaḥ kaṣāyaśca /
巳四、顯共相
或可意、或不可意、或俱相違，或俱生、或和合、或變異。manojño vā amanojño vā ubhayaviparīto vā sahajo vā sāṃyogiko vā pāriṇāmiko vā //
辰五、辨觸（分三科 ）巳一、舉觸因
何等所觸一分？謂四大種所造，spraṣṭavyaikadeśaḥ katamaḥ / catvāri mahābhūtānyupādāya
巳二、舉能取
身根所取義，kāyendriya grāhyo 'rthaḥ /
巳三、列差別
謂滑性、澁性、輕性、重性、軟性、緩急冷飢渴飽力劣悶癢黏病老死疲息勇。ślakṣṇatvaṃ karkaśatvaṃ laghutvaṃ gurūtvaṃ picchilatvaṃ mandatvamamandatvaṃ śītatvamuṣṇatvaṃ jighatsā pipāsā tṛptirbalaṃ daurbalayaṃ mūrcchā kaṇḍūtiḥ pūtirvyādhirjarāmaraṇaṃ klāntirviśrāma ūrjā ca //
卯三、解法處色（分二科）辰一、總標
何等法處所攝色？有五種應知：dharmāyatanasaṃgṛhītaṃ rūpaṃ katamat / pañcavidham /
辰二、別釋
謂極略色、極迥色、受所引色、遍計所起色、自在所生色。ābhisaṃkṣepikamābhyavakāśiṃkaṃ sāmādānikaṃ parikalpitaṃ vaibhutvikaṃ ca /
